Īsumā par slimību:
MNS ierosinātājs ir Picornoviridae dzimtas, aftovīrusu ģints rinovīruss. Slimībai ir raksturīgs drudzis un aftozs iekaisums uz dzīvnieka mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju distālo daļu (kronīša apvidū un nagu starpā) un tesmeņa ādā.
Slimībai raksturīga strauja izplatība, tā var noritēt kā epizootija, radot lielus ekonomiskos zaudējumus.
Vīrusu izplata dzīvnieki slimības inkubācijas periodā, klīniski slimie un pārslimojušie dzīvnieki – vīrusa nēsātāji, no kuru organisma vīruss izdalās ar ekskrētiem.
Slimības ierosinātāju var pārnest apkalpojošais personāls, dzīvnieku izcelsmes produkti (kautprodukti, piens u.c.), dzīvnieku barība, inventārs, transporta līdzekļi un jebkuras citas sugas dzīvnieki. Vīrusa izplatība ir iespējama arī pa gaisu.
Slimības klīniskās pazīmes:
inkubācijas periods - 2 līdz 14 dienas;
slimības sākuma stadijā: drudzis, ķermeņa to 40.0 – 42.0 C 0, pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis, samazinās produktivitāte;
pēc 2 - 3 dienām veidojas aftas, erozijas un čūlas deguna apvidū, mutes dobumā, uzmēles un ādas, kāju distālo daļu (kronīša apvidū) un nagu starpā, kā arī uz tesmeņa;
pēc aftu plīšanas, novērojama stipra siekalošanās un raksturīga “čāpstināšanās”,ķermeņa temperatūra atgriežas fizioloģiskās normas robežās;
novērojams klibums;
jauniem dzīvniekiem slimība norit kā septicēmija.
Diferenciāldiagnostika:
liellopiem - ļaundabīgais galvas karsonis, govju mēris, infekciozais rinotraheīts –pustulozais vulvovaginīts, vezikulārais stomatīts, virusālā diareja, govju bakas;
cūkām - cūku vezikulārā slimība, vezikulārā ekzantēma, vezikulārais stomatīts;
aitām un kazām – laminīts, aitu katarālā drudža, vezikulārais stomatīts.

Diagnozi uzstāda kompleksi, vadoties no klīniskās ainas, epizootiskās situācijas, laboratorisko un pataloganatomisko izmeklējumu rezultātiem. Diagnozi apstiprina ar starptautiski atzītām laboratoriskajām metodēm.
MNS kā endēmiska slimība dzīvniekiem ir sastopama daudzās Āfrikas valstīs un no Eiropas valstīm - Turcijā.
Līdz šim visas Eiropas Savienības dalībvalstis bija atzītas par brīvām valstīm no MNS (https://www.woah.org/en/disease/foot-and-mouth-disease/).
Latvijā MNS pēdējo reizi konstatēta 1987. gadā.

Saistībā ar MNS uzliesmojumu Vācijā, Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde (DEFRA) ir veikusi sākotnējo riska novērtējumu un ziņojumu ir publicējusi mājas lapā (angļu valodā): https://www.gov.uk/government/publications/foot-and-mouth-disease-in-water-buffalo-in-germany
Plašāk PVD mājaslapā https://www.pvd.gov.lv/lv/mutes-un-nagu-serga

Pateicoties infekciozā katarālā drudža (IKD, zilās mēles slimības) ievešanas aizliegumam Latvijā no IKD skartajām valstīm, TRACEs sistēmā nav reģistrēta neviena atgremotājdzīvnieku (aitas, kazas, liellopi) krava, kas būtu ievesta Latvijā no Vācijas pēdējo mēnešu laikā. Tāpat arī cūku kravas nav ievestas Latvijā no Vācijas pēdējos mēnešos.